Valdība šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos noteikumus par nacionālo interešu objekta Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras «Rail Baltica» teritorijas izmantošanas nosacījumiem.

Noteikumos noteikts, ka «Rail Baltica» trases izvietojuma teritorijā ir atļauts turpināt tās sākto izmantošanu, kā arī būvēt īslaicīgas lietošanas būves, atļauta lauksaimnieciskā darbība, atļauts ierīkot tūrisma, sporta, rekreācijas objektus un transporta infrastruktūras objektus, kā arī ierīkot sakņu dārzus.

Tiesa, lai nacionālo interešu objekta teritorijā darbības tiktu veiktas racionāli un ņemot vērā nacionālo interešu objekta «Rail Baltica» projekta īstenošanas laika grafiku, jaunu būvniecības ieceri un īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas laiku nepieciešams saskaņot ar SM. Pirms būvniecības ieceres iesnieguma iesniegšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību.

Kad būvvalde vai būvniecības ierosinātājs par īslaicīgas lietošanas būves ieceri vērsīsies ministrijā pēc saskaņojuma, ministrija, izvērtējot «Rail Baltica» projekta īstenošanas laika grafiku, sniegs nosacījumus par atļauto īslaicīgas lietošanas būves ekspluatācijas laiku, kas var būt arī īsāks par pieciem gadiem.

Ja, veicot nekustamā īpašuma atsavināšanu, tiks konstatēts, ka, neskatoties uz to, ka īslaicīgas lietošanas būves pieļaujamais ekspluatācijas laiks ir beidzies, bet īpašnieks nav nojaucis īslaicīgās lietošanas būvi, tad īslaicīgās lietošanas būves nojaukšanu nodrošina atbildīgā institūcija un izdevumus par īslaicīgas lietošanas būves nojaukšanu sedz īpašnieks. Ja īslaicīgās lietošanas būves īpašnieks atsakās segt izdevumus, atbildīgā institūcija tos piedzen normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja īslaicīgas lietošanas būves noteiktais ekspluatācijas termiņš beidzies, bet būve nav nojaukta, tā uzskatāma par nelikumīgu būvi un netiek vērtēta nosakot taisnīgu atlīdzību.

Gadījumos, kad tiek veikti zemes ierīcības darbi (zemes ierīcības projektu izstrāde) un jebkura inženierbūvju un inženierkomunikāciju būvniecība, šodien valdībā atbalstītie noteikumi paredz, ka ir nepieciešams saņemt nosacījumus no SM. Šāda norma nodrošina iespēju izvērtēt un novērst situācijas, kad, veicot «Rail Baltica» būvniecību, būtu jāveic atkārtota inženierbūvju vai inženierkomunikāciju būvniecība (pārkārtošana), radot papildus izmaksas.

Tāpat vietējā pašvaldība zemes ierīcības projekta izstrādes nosacījumos norāda informāciju par projekta izstrādes nosacījumu pieprasīšanu no saskaņošanas institūcijām. Proti, pašvaldībai zemes ierīcības projekta izstrādes nosacījumos būs jānorāda, ka zemes ierīcības projekta izstrādei nepieciešams saņemt nosacījumus no SM.

Izsniedzot nosacījumus, ir iespējams izvērtēt, vai zemes vienības sadales rezultātā netiek radīts papildus slogs nacionālas nozīmes objekta īstenošanai, proti, vai ierīcības rezultātā pie projekta īstenošanas nebūs jāatsavina lielāka zemes vienības daļa. Lai to novērstu, nosacījumos tiks sniegta informācija par nacionālo interešu objekta īstenošanai nepieciešamo zemes vienības daļu un nosacījumi zemes vienības sadalīšanai, lai, tad, kad būs nepieciešams atsavināt zemes vienības daļu, kas nepieciešama «Rail Baltica» projekta īstenošanai, atlikušo zemes vienību būtu iespējams izmantot atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam.

Ja saskaņā ar zemes ierīcības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem zemes ierīcības projekts nav izstrādājams, tad pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas vēršas SM, lai saņemtu piekrišanu.

Turpinot darbu pie «Rail Baltica» projekta īstenošanas, tiks noteikti detalizētāki un precīzāki risinājumi. Tāpēc noteikumos ir paredzēts, ka teritoriju ar īpašiem noteikumiem un izmantošanas nosacījumus teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt tikai saskaņojot ar SM.

Tāpat noteikumos paredzēts, ka zemes vienībās, kas veidojas pēc zemes vienības sadalīšanas, lai atdalītu zemes vienību nacionālo interešu objekta īstenošanai, pieļaujama atkāpe no vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā (apbūves noteikumos) noteiktās zemes vienības minimālās platības, apbūves blīvuma un apbūves intensitātes, kā arī citām prasībām, ja tiek nodrošināta piekļuve zemes vienībai un pēc sadalīšanas atlikušo zemes vienību, kas nav nepieciešama nacionālo interešu objekta īstenošanai, iespējams izmantot atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam.

Ministrijā skaidroja, ka šāda norma ir nepieciešama tāpēc, ka ir situācijas, kad nekustamā īpašuma īpašnieks, kuram pieder nekustamais īpašums, kura daļu nepieciešams atsavināt sabiedrības vajadzībām, labprāt atlikušo nekustamā īpašuma daļu, kas nav nepieciešama nacionālo interešu objekta īstenošanai, paturētu savā īpašumā arī tad, ja tā platība neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai minimālajai platībai vai citiem noteiktajiem parametriem. Tādējādi gan nekustamā īpašuma īpašniekam ir iespēja saglabāt īpašumā daļu no sava īpašuma, gan arī valstij nav jāatsavina nekustamo īpašumu daļas, kas nav nepieciešamas «Rail Baltica» projekta īstenošanai.

SM arī norādīja, ka «Rail Baltica» teritorija šķērso daudz esošo valsts un pašvaldības transporta infrastruktūras objektu - ielas, valsts autoceļus, dzelzceļu. Lai ar šodien atbalstītajos noteikumos iekļautajiem izmantošanas nosacījumiem neierobežotu esošo valsts un pašvaldības publisko transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību, tajos iekļauts punkts, kas nosaka, ka tie neattiecas uz teritorijām, ko aizņem esoša publiskās lietošanas transporta infrastruktūra.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk Baltijas valstis ar dzelzceļu būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Plānots, ka pa jauno dzelzceļa līniju pasažieru vilcienu ātrums varēs sasniegt 240 kilometrus stundā, bet kravas vilcienu - 120 kilometrus stundā.

Jaunākie dati liecina, ka «Rail Baltica» izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. 85% izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.