Vācija un Francija līdz martam vēlas izstrādāt kopīgu eirozonas reformu plānu, piektdien Briselē notiekošā Eiropas Savienības (ES) samita noslēgumā paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

(Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.)

«Līdz martam mēs vēlamies panākt kopīgu pozīciju, kas ir ārkārtīgi svarīgi,» ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu kopīgā preses konferencē pavēstīja Merkele.

Samitam turpinoties bez izstāšanās lēmumu pieņēmušās Lielbritānijas, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks aicināja bloka līderus runāt brīvi par bieži pretējiem redzējumiem eiro nākotnes jautājumā.

Eirozonas reformēšana un tās stiprināšana pret ekonomiskiem satricinājumiem ir bijusi Makrona, kā arī Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera prioritāte.

Šīs ambīcijas gan kavējusi politiskā nenoteiktība Vācijā, kur Makrona sabiedrotā Merkele joprojām cenšas izveidot jauno valdību.

«Mēs atradīsim kopīgu pozīciju, jo tas ir svarīgi Eiropai,» uzvēra Merkele.

Merkeles tuvināšanās Francijai varētu nepatikt viņas vadītajiem konservatīvajiem, kas ekonomikas jautājumos pieturējušies pie taupības politikas.

Reformas eirozonā bieži bloķē politiskā šķelšanās, tādām turīgākajām valstīm kā Vācijai un Nīderlandei nevēloties uzņemties risku, kas saistīs ar lielākās parādsaistībās nonākušiem partneriem, piemēram, Franciju, Spāniju, Itāliju un Grieķiju.

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite samitā aizstāvēja taupības politiku un prasīja reformas pārmērīgi tērējošajās valstīs.

«Es pamanīju, ka ar noteiktu skaitu mūsu kolēģu eiro jautājumos mēs vienmēr runājam par naudu (..) nevis to, kā padarīt mūsu ekonomikas konkurētspējīgākas,» viņš norādīja pēc sarunu beigām.

Šāda veida pretestība līdz šim ir bloķējusi Makrona eirozonas budžeta plānus un aizkavējusi Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi.

«Mums daudz svarīgāk ir padarīt dažas dalībvalstis noturīgākas pret nākamo finanšu krīzi,» norādīja kāds ES diplomāts.

Reformu impulsa zudums bija novērojams EK pagājušajā nedēļā publiskotajos priekšlikumos, līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām 2019.gadā atliekot ambiciozākās idejas, piemēram, ES finanšu ministra posteņa izveidi.

Sākotnējais plāns paredzēja samitā piektdien apspriest dažādus priekšlikumus, bet samitā jūnijā pieņemt konkrētus lēmumus.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks norādījis, ka pastāv «plaša vienprātība» krīžu situācijām domātā Eiropas Monetārā fonda izveidošanai. Tāpat ir atbalsts pakāpeniskai banku savienības pabeigšanai.