Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) trešdienas rītā iesniedza Saeimā 2018.gada budžeta projektu, uzsvērdama, ka tas nākamgad padarīs mūs stiprākus un veselākus. Ministre sacīja, ka nest budžeta portfeli uz Saeimu ir tradīcija, kuru ir jākopj, jo leģenda vēstot, ka vienīgajā gadā, kad tas netika atnests, iestājusies krīze. «Krīzes nebūs, būs attīstība,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

2018.gada budžeta izstrādes procesā nepazaudējām valdības noteiktās prioritātes, pēc valdības sēdes atzina Ministru rezidents Māris Kučinskis

(ZZS). Viņš atzina, ka, neskatoties uz diskusijām Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, sociālie partneri tomēr pauduši atbalstu nākamā gada budžetam. Premjers arī pauda cerību, ka Saeima budžetu izskatīs tik pat ātri kā valdība.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils

Ašeradens (V) norādīja, ka valsts budžetam ir jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā un modernas ekonomikas izveide Latvijā

- Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes bijušas tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, cilvēkkapitāla attīstība, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. EM informēja, ka nozīmīga daļa 2018. gada valsts budžeta sagatavošanas procesā bija jau apstiprinātā nodokļu reforma, kuras viens no galvenajiem elementiem ir 0% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieviešana reinvestētajai peļņai. Vēl viens būtisks elements nodokļu reformas un nākamā gada budžeta kontekstā ir ēnu ekonomikas mazināšana, kas rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu.

2018.gada budžets ir vērsts uz to, la mēs būtu stiprāki un veselāki, paziņoja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Politiķe uzsvēra, ka nākamā gada budžetā lielākais finansējums ticis veselības nozarei. Savukārt Veselības ministrija piedāvās savu redzējumu, lai novērstu sociālo partneru paustās bažas par skaidrāku veselības nozares finansējuma sadalījumu. Finanšu ministre arī uzsvēra, ka nākamgad aizsardzības nozares budžets sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, 2018.gadā saistībām pret NATO papildus novirzot 126,8 miljonus eiro. Būtiski līdzekļi paredzēti arī iekšējai drošībai un robežas stiprināšanai.

«Esam arī tuvu gala risinājumam, kas paredzēs risināt demogrāfijas problēmas.

Skaidrs, ka ģimenes, kurās aug vairāk bērnu, būs lielāks ieguvums,» norādīja ministre.

Zemkopības ministrijas nākamā gada budžets sasniegs 667,8 miljonus eiro, Aizsardzības nozares budžetā viena no prioritātēm būs ekipējuma un tehnikas iegāde, nākamā gada valsts budžets paredz 429 miljonu eiro ieguldījumu transporta un sakaru nozarē, papildu 2,4 miljonus eiro Kultūras ministrijaa dabūs nākamā gada prioritārajiem pasākumiem, Veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, bet IeM sola, ka saņemtais papildu finansējums ļaus vairot iedzīvotāju drošības sajūtu.

Jau ziņots, ka otrdien Ministru kabinets atbalstīja 2018.gada valsts budžeta likumprojektu, kas paredz nākamā gada ieņēmumus 8,75 miljardu eiro apmērā jeb par 725,11 miljoniem eiro vairāk, bet izdevumus - 8,95 miljardu eiro apmērā jeb par 624,82 miljoniem eiro vairāk, nekā 2017.gadā.

2017.gada valsts budžeta ieņēmumi noteikti 8,03 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,33 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro, bet izdevumi - 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb 6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem izdevumiem.

Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4 miljoni eiro jeb 9,5%.