Lietuva iestāsies par vienādas kvalitātes pārtikas preču tirgošanu visā Eiropas Savienībā (ES), otrdien paziņojis zemkopības ministrs Broņus Markausks, komentējot Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta veiktu pētījumu, kas uzrāda atšķirīgu viena un tā paša zīmola preču sastāvu Lietuvā un Vācijā tirgotām precēm.

«Žēl, ka 12 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā joprojām pastāv šādas problēmas,» Markausks uzsvēris preses konferencē. «Eiropas Komisija ir dzirdējusi mūsu un citu valstu pārmetumus, un mēs esam dzirdējuši vērtējumus. Tie nav tādi, kādus mēs gribētu sagaidīt.»

Pēc viņa teiktā, Lietuvā tirgoto preču sastāvs ir sliktāks, jo ražotāji cenšas panākt, lai tie būtu lētāki, un šāda attieksme mazina patērētāju uzticēšanos.

Sastāva atšķirības minētajā pētījumā atklājās 23 no 33 pārbaudītajām viena nosaukuma precēm. Piemēram,

Vācijā tirgotajiem cepumiem «Milka» pievienoti 35% šokolādes gabaliņu, bet Lietuvā - 32%, lazdu riekstu krēmam «Nutella» - attiecīgi 7,5% un 6,6% vājpiena pulvera, mērcei «Uncle Ben's Sweet & Sour» - attiecīgi 2,7% un 2,6% dārzeņu, jogurtam «Activia» - attiecīgi 9% un 8,2% zemeņu, turklāt atšķīrusies šo produktu krāsa un garša.

Vācijai domātajos kartupeļu čipsos «Lay's Salted» izmantota saulespuķu eļļa, tikmēr Lietuvai paredzētajos - palmu eļļa kopā ar saulespuķu eļļu, aukstajā persiku tējā «Nestea» un persiku garšas dzērienā «Lipton» Vācijā tikai cukurs, bet Lietuvā - cukurs, fruktoze un steviola glikozīds.

Šķīstošā kafija «Nestle Nescafe Gold» Lietuvā tiek tirgota ar lielāku kofeīna daudzumu, bet melnajai tējai «Lipton Yellow Label Tea» Lietuvā pievienoti aromatizētāji, turpretī Vācijā ne.

«Mēs jau pirms pāris mēnešiem pievienojāmies [citām ES dalībvalstīm] ES lauksaimniecības ministru sēdē. Teicu, ka mēs noteikti to atbalstām un ka tas jārisina Eiropas līmenī. (..) Ceram, ka ražotājiem tiks aizliegts dažādām valstīm piegādāt atšķirīgas receptūras preces,» žurnālistiem sacījis Markausks.

Ministrs pieļāvis, ka problēma varētu atrisināties, ja lielražotāji paši reaģēs uz to, vēl iekams EK 2018.gadā beigs plašu pārtikas un citu preču pētījumu, kurā tiks apzināti šīs problēmas mērogi. Tomēr vienlaikus viņš paudis pārliecību, ka tāda prakse ir jāaizliedz ES līmenī.

Pēc Markauska teiktā, tas, ka Lietuvā tiek pārdoti nekvalitatīvāki produkti, visiem bijis zināms, bet līdz šim valsts neko šai jomā nav darījusi.

«Slovākija izvirzīja šo jautājumu bez jebkādiem pētījumiem. Mēs neko neesam nokavējuši. Eiropas komisāri sākuši reaģēt tikai šobrīd, redzot, ka to izvirza nevis viena valsts, bet prāva daļa dalībvalstu,» viņš piebildis.

Valsts pārtikas un veterinārijas dienesta direktors Darjus Remeika savukārt pastāstījis, ka dienests ir gatavs pārbaudīt lielāku skaitu pārtikas preču, bet grib sagaidīt vienotu visai ES paredzētu pētījumu metodoloģiju.

ES veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis pagājušajā nedēļā ziņu aģentūrai BNS minēja, ka šāda metodoloģija tiek izstrādāta.

Viņš arī solīja, ka EK finansēs dalībvalstu centienus noskaidrot, vai tās ir skārusi tā dēvētā «pārtikas aparteīda» problēma.

Kā ziņots, EK prezidents Žans Klods Junkers pagājušajā nedēļā savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentā Strasbūrā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. «Es nepieņemšu, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski,» viņš paziņoja, vienlaikus aicinot piešķirt dalībvalstu iestādēm lielākas pilnvaras izskaust nekvalitatīvas pārtikas pārdošanu daļā ES valstu.

Savukārt Markausks pauda pārliecību, ka atbildību šai jautājumā nedrīkstētu novelt uz dalībvalstīm, atzīstot, ka viņš atbalstītu plašāku pilnvaru piešķiršanu Pārtikas un veterinārijas dienestam, bet no tā šai situācijā nebūtu īpaša labuma.

ES normas neaizliedz ražotājiem savā produkcijā izmantot katrā valstī atšķirīgas sastāvdaļas, ja tās skaidri norādītas uz iesaiņojuma.

Viduseiropas un Austrumeiropas valstis ne vienreiz vien norādījušas, ka tur tirgotās pārtikas preces sastāva ziņā atšķiras no tādiem pašiem produktiem, kas atrodami Rietumeiropas veikalu plauktos.

Tikmēr šīs produkcijas ražotāji apgalvo, ka šādas pretenzijas neesot pamatotas un dažādos tirgos vienkārši atšķiroties pircēju gaume.