Likvidējamās «Latvijas Krājbankas» grupas peļņa pagājušajā gadā bija 6,418 miljoni eiro pretstatā peļņai 2015.gadā, liecina informācija «Firmas.lv».

Savukārt pašas «Latvijas Krājbankas» peļņa pretēji zaudējumiem 2015.gadā bija 5,485 miljoni eiro.

Bankas maksātnespējas administratora ziņojumā norādīts, ka aizvadītā gada beigās bankā strādāja septiņi darbinieki, no kuriem viens atradās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Savukārt šā gada 14.jūlijā bankā bija seši darbinieki, ieskaitot vienu personu bērnu kopšanas atvaļinājumā.

Turpmākā darbinieku skaita samazināšana 2017.gadā būs galvenokārt atkarīga no tādiem faktoriem kā atlikušo «Latvijas Krājbankas» kredītu izstrāde, atlikušo aktīvu pārdošanas procesa pabeigšana un administratīvo funkciju nodošana ārpakalpojumu sniedzējiem.

Atbilstoši ziņojumam, pērn administrators ierosinājis vairākus tiesvedības procesus, lai nodrošinātu aktīvu atgūšanu. Pagājušā gada noslēgumā «Latvijas Krājbanka» bija prasītājs 35 civillietās Latvijas tiesās, atbildētājs - 11 lietās, savukārt trešā puse tā bija 35 lietās. Tāpat bankai ir liecinieka un/vai cietušā statuss 43 krimināllietās.

Administrators pērn turpināja tiesvedības un citas darbības, lai atgūtu aktīvus un līdzekļus, kas atradās korespondējošo banku kontos un kuri tika no korespondējošo banku puses vienpusēji norakstīti 2011.gada novembrī. 2015.gadā tika pasludināts bankas «CityCommerceBank» PJSC maksātnespējas process, pret kuru maksātnespējas administrators iesniedzis kreditora prasījumu 3288 ASV dolāru jeb 3062 eiro apmērā.

Ziņojumā norādīts, ka banka pērn atmaksāja 5000 eiro lielākajam kreditoram - Noguldījumu garantiju fondam. Rezultātā fonda prasījuma apmērs samazinājās līdz 233 275 eiro. Arī šā gada martā banka samaksāja Noguldījumu garantiju fondam 5000 eiro.

Aizvadītajā gadā turpinājās vienas «Latvijas Krājbankas» meitasuzņēmuma maksātnespējas process. Konkrētais uzņēmums tika likvidēts 2017.gada martā. Savukārt pērn tika likvidēti bankas meitasuzņēmums SIA «Krājinvestīcijas» un divu bankas meitasuzņēmumiem piederošās kompānijas SIA «Atlantijas Nami» un SIA «MG Zeme».

Maksātnespējas administrators informē, ka esošo bankas meitasuzņēmumu un kompāniju, kuras tiem pieder, darbību paredzēts turpināt līdz brīdim, kamēr tiks atgūti to pārvaldībā esošie aktīvi.

Pērn administrators likvidēja vai pārdeva visus «Latvijas Krājbankas» kontrolē esošos SIA «Baltijas Aviācijas Sistēmas» piederošos uzņēmumus, izņemot vienu ārvalstu uzņēmumu. SIA «Baltijas Aviācijas Sistēmas» uzņēmuma grupa 2015.gada sākumā sastāvēja no līdzdalības 11 Latvijā reģistrētos komercuzņēmumos un divos ārvalstu uzņēmumos

Ziņojumā norādīts, ka līdz pagājušā gada beigām tika pārdoti visi bankas nekustamie īpašumi, izņemot tos, kas bija apgrūtināti vai iesaistīti cita veida strīdos. To pārdošanu plānots turpināt 2017.gadā.

Aizvadītajā gadā maksātnespējas administrators Latvijas Valsts arhīvam nodeva visus pastāvīgai un ilgtermiņa glabāšanai paredzētos «Latvijas Krājbankas» dokumentus, kas sagatavoti līdz 2014.gadam, kā arī elektroniskos dokumentus un datu bāzes. Tāpat administrators pagājušā gada februārī nodeva bankas turējumā esošo klientu privatizācijas sertifikātu kontus Privatizācijas aģentūrai.

Pēc ziņojumā paustā, pērn janvārī «Latvijas Krājbanka» un SIA «Ernst & Young Baltic» (EYB) vienojās par izlīgumu lietā par Bankas finanšu pārskatu revīzijām, kuras bija veikusi EYB. Atbilstoši izlīgumam, EYB samaksāja bankai 7,750 miljonus eiro. Abas puses izlīgumu atzina par abpusēji izdevīgu un «Latvijas Krājbankas» kreditoru interesēm kopumā atbilstošu. Izlīgums tika noslēgts nevienai no pusēm neatzīstot vai neuzņemoties vainu, un lietas izbeigšana balstīta uz komerciāliem apsvērumiem.

«Latvijas Krājbankas» grupas aktīvi 2016.gadā bija 42,467 miljoni eiro, kas, salīdzinājumā ar 2015.gadu, palikuši nemainīgi. Bankas grupas aktīvi 2015.gadā bija 42,468 miljoni eiro.

Savukārt pašas «Latvijas Krājbankas» aktīvi pērn bija 42,534 miljoni eiro, kas ir par 0,5% mazāk nekā 2015.gadā, kad to apmērs bija 42,762 miljoni eiro.

«Latvijas Krājbankas» grupas zaudējumi 2015.gadā bija 76,014 miljoni eiro, savukārt pašas «Latvijas Krājbankas» zaudējumi, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājās par 23,5% un bija 5,445 miljoni eiro.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Rīgas apgabaltiesa «Latvijas krājbanku» par maksātnespējīgu pasludināja 2011.gada 23.decembrī, bet 2012.gada 8.maijā tiesa nolēma apmierināt bankas administratora auditorkompānijas «KPMG Baltics» pieteikumu par «Latvijas krājbankas» bankrota procedūras sākšanu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 2011.gada 21.novembrī nolēma apturēt «Latvijas krājbankas» visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz konstatēto līdzekļu iztrūkumu bankā. «Latvijas krājbankai» licenci kredītiestādes darbībai FKTK anulēja 2012.gada 10.maijā.