Kopš padomju laikiem sabiedrībā iesakņojies mīts par to, ka vakcināciju pret ērču encefalītu var veikt tikai gada aukstajos mēnešos, kad ērces vēl nav aktīvas. Pēdējos gados cilvēki pret ērču encefalītu vakcinējas visa gada garumā, jo arī ērču aktivitātes periods Latvijā kļuvis nenosakāms - ērces gadās noņemt pat janvārī, atklāj Vakcinācijas centra «Palīdzības dienests» vadītāja Sandra Akmane. Novērojumi arī liecina, ka pēdējā laikā aktīvi pret encefalītu vakcinējas arī gados veci cilvēki, neskatoties uz to, ka viņu finansiālās iespējas nereti ir ierobežotas.

Vakcinēties vasaras mēnešos ir droši: mūsdienu vakcīnas nerada nekādus papildu draudus cilvēka veselībai, ja piesūcas ērce, bet imunitāte pret ērču encefalītu vēl nav izstrādājusies, skaidro Akmane. Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka no ērcēm var sevi pasargāt, lietojot veikalos nopērkamos izsmidzināmos līdzekļus. Šādi priekšstati ir maldīgi. «Ērces uz izsmidzināmajiem līdzekļiem īpaši nereaģē. Viņas barības meklējumos vadās nevis pēc ožas, bet cilvēka izstarotā siltuma un savām dziņām. Ērce upuri meklē, jo grib ēst un radīt pēcnācējus. Slikti smaržojošs aerosols viņu no ēšanas neatbaidīs,» saka Akmane.

Vakcinācijas centra vadītājas novērojumi liecina, ka vairums cilvēku savu veselību atstāj novārtā un par nepieciešamību veikt nākamās potes vai revakcināciju pat neatceras. «Cilvēki nāk, kad viņiem par vakcināciju atgādina reklāmas. Prakse rāda, ka katrs trešais pacients nesaprot, ka pašam jārūpējas par savu veselību, gaida, kad kāds pateiks priekšā, atgādinās. Izņēmums ir tie, kas paši ir saskārušies ar ērču encefalītu savu draugu, radinieku vidū un redzējuši, kādas sekas tas var atstāt,» saka Akmane.

Par savu drošību arvien vairāk domā arī pensionāri

Daļu cilvēku no vakcinēšanās pret ērču encefalītu attur finansiāli apsvērumi. Tomēr pārsteidzošā kārtā nereti par savu veselību vairāk rūpējas cilvēki, kuriem naudiņas ir mazāk, proti, gados vecāki pacienti. «Aktīvi vakcinēties nāk arī pensionāri. Liela daļa saka, ka to uzskata par pašsaprotamu, jo viņi bieži dodas uz mežu. Kāda gados veca paciente stāstīja, ka pret encefalītu potējas tāpēc, ka nodarbojas ar nūjošanu, un bez vakcinācijas dabā taču nedošoties.»

Tāpat jāatceras, ka, gribot ietaupīt uz kārtējās vakcīnas rēķina, cilvēks nereti sev rada vēl lielākus izdevumus. «Cilvēki bieži kavē vakcinācijas grafiku, un tad ir jātaisa antivielu analīzes. Tie ir lieki izdevumi. Pie tam bieži vakcinācija šādos gadījumos jāatsāk no nulles. Ir klienti, kuri potēšanos no jauna sākuši pat piecas reizes. Izdevīgāk taču ir saņemt trīs pamatpotes un tad revakcinēties tikai ik pēc trim vai pieciem gadiem,» atgādina Akmane.

Ārvalstu prakse: ja esi neapzinīgs, par ārstēšanos maksā pats

Viņasprāt, ir jādomā par veidiem, kā cilvēkus mudināt uzņemties atbildību par savu veselību. «Mašīnas un mājas mēs apdrošinām, saprotam, ka jāmazina riski. Taču veselību neapdrošinām. ASV cilvēkiem, piemēram ir paredzēta vakcinācija pret gripu. Ja cilvēks šo vakcināciju veikt ir atteicies vai tam nav būtisku iemeslu, saslimšanas gadījumā viņam pašam no savas personīgās kabatas jāsedz ārstēšanas izdevumi. Mums, piemēram, valsts bērniem apmaksā vakcināciju pret ērču encefalītu 27 novados, taču to izmanto nebūt ne visi,» viņa saka.

Latvijā pēdējos gados par vakcināciju pret ērču encefalītu domā uzņēmumos, kuru darbinieki strādā ārpus telpām un tādējādi pakļauti lielākam saslimšanas riskam. «Šādos uzņēmumos cilvēkiem, kuri neveic vakcināciju vai atsakās to darīt, nereti liek parakstīt atteikumu, kurā teikts, ka saslimšanas gadījumā šie darbinieki paši uzņemas pilnu atbildību par savu veselību. Dažkārt tas kādam liek aizdomāties,» tā Akmane.

Ērču aktivitātes periods Latvijā kļuvis nenosakāms

Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka daudz cilvēku pret ērču encefalītu vakcinējas tieši rudens mēnešos - sēņošanas un ogošanas sezonā. Akmane norāda, ka ērču aktivitātes periodu Latvijā klimatisko pārmaiņu rezultātā vairs nav iespējams prognozēt. «Laiks, kad cilvēki izvēlas sapotēties un būt gatavi sezonai, Latvijā vairs nav akmenī cirsts. Ziemas ir siltas, un ērces gadījies noņemt pat janvārī. Tāpēc arī cilvēki tagad vakcinējas visu cauru gadu, arī vasarā un rudenī.»

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem, pagājušajā gadā ar ērču encefalītu saslima 230 cilvēki. Pagājušajā gadā saslimstība ar ērču encefalītu pēc ilgāka laika atkal kāpusi, palielinoties par aptuveni 30%.

Slimību profilakses un kontroles centrs 2017.gadā par ērču encefalīta endēmiskajiem rajoniem jeb teritorijām ar īpaši augstu saslimstības risku atzinis 27 Latvijas novadus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad par augsta riska teritoriju atzīts arī Gulbenes novads, kur saslimstība ar ērču encefalītu sasniegusi 32 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.