Arī vasarā, sēžot pie upes vai uz auksta akmens, peldoties ne pārāk siltā ūdenī, šis sauklis ir aktuāls.

Akūtai problēmai – ātru risinājumu

Ne viena vien sieviete, kam kādreiz dzīvē gadījies pamatīgi izmirkt lietū vai apaukstēties, sēžot uz aukstas zemes, varēs dalīties savā pieredzē, kādas mokas pēc tam sagādājusi čurāšana…

Pārāk bieža vajadzība urinēt, stipras, velkošas sāpes un izteikta dedzināšanas sajūta, īpaši urinēšanas beigās, urīns ar asins piejaukumu – tās ir pazīmes, kas norāda uz akūtu urīnceļu iekaisumu – cistītu, kas visbiežāk piemeklē tieši sievietes.

Kāpēc tā? Tas nozīmē, ka baktērijas – urīnceļu iekaisuma izraisītājas – no sievietes taisnās zarnas vai maksts, kur tās dabiski atrodas, kaut kādu iemeslu dēļ pa urīnizvadceļiem nokļuvušas līdz urīnpūslim, kur ir pielipušas urīnpūšļa sieniņām un savairojušās. Normāli būtu, ka baktērijas līdz ar urīna strūklu tiktu izvadītas ārā no organisma, taču apaukstējoties novājinās arī organisma aizsargspējas. Tam nav spēka iznīcināt baktērijas, un tādēļ tām izdodas piestiprināties urīnpūšļa sieniņām. Parasti akūts cistīts uzliesmo pēkšņi un ilgst vairākas dienas. Nekavējoties un uzreiz vēršoties pēc palīdzības pie farmaceita, slimību var izārstēt. Arī urologi atzīst, ka akūta urīnceļu un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanu pareizāk sākt ar ārstniecības augiem un siltumu un ka nav jāgaida, neko nedarot, līdz tiek pie urologa.

Kādus ārstniecisko augu līdzekļus izvēlēties?

Fitolizīna pasta. Tās sastāvā ir ārstniecības augu maisījums no pētersīļu saknes, grieķu trigonellas sēklas, maura sūrenes lakstiem, vārpatas sakneņa, bērzu lapām, kosas lakstiem, lupstāja saknes, sīpolu mizas un Eiropas zeltgalvītes lakstiem. Ar labu garšu šis augu ekstrakts tiešām neizceļas, bet ar efektivitāti gan.

Brūkleņu lapu novārījums. Lieto kā diurētisku līdzekli, ja ir nieru un urīnpūšļa slimības (cistīts, pielīts, nierakmeņi).

Parastās miltenes lapās arī ir vielas ar baktericīdu iedarbību, tāpēc tās izmanto nieru un urīnceļu slimību ārstēšanai. Labāk gan tās izmantot jauktajās tējās, nevis vienas pašas, lai netiktu kairināti nieru audi, ja ir akūts nieru iekaisums vai mazspēja.

Bērza lapas un pumpuri, Islandes ķērpja laponis un citi… Pareizāk veidot tēju no vairākiem augiem, lai to iedarbība būtu daudzpusīgāka. Zāļu tējas palīdz izvadīt lieko šķidrumu, nomāc baktēriju vairošanos, samazina iekaisumu un veicina urīnceļu gļotādu atjaunošanos.

Ārstniecības augi, kas izceļas ar pretiekaisuma, spazmas mazinošām un urīndzenošām īpašībām, īpaši, ja ir urīnceļu infekcijas un mazā iegurņa orgānu iekaisums, ir tīruma kosa, baltdadzis, parastais plikstiņš.

Dzērvenes – var lietot pašu pagatavotus morsus vai rūpnieciski ražotus un aptiekās nopērkamus dzērveņu preparātus – mikstūras, dzērveņu ekstraktu saturošas tabletes, kapsulas. Dzērveņu ekstraktā esošās vielas aizkavē baktēriju, piemēram, E.coli zarnu nūjiņu, pielipšanu urīnceļu un urīnpūšļa gļotādai, un līdz ar to nenotiek inficēšanās.

Ja ārsts urīnceļu infekcijas ārstēšanā nozīmējis nopietnu antibakteriālo terapiju, tad zāļu tējas lieto kursa veidā. Tad dara tā: pēc antibiotiku lietošanas 10 dienas dzer minerālūdeņus, pēc tam 10 dienas zāļu tējas, vēl pēc tam parasto tēju ar citronu…

Jācenšas dzert pietiekami daudz šķidruma – 1,5–2 litrus dienā. Tas palielina urīna daudzumu, un baktērijas ātrāk tiek izskalotas ārā. Taču pārspīlēt ar izdzertā šķidruma daudzumu arī nevajadzētu.

Slimošanas laikā jāatsakās no kafijas, alkohola, gāzētu dzērienu, asu ēdienu lietošanas. Dzirkstoši un kofeīnu saturoši dzērieni kairina urīnpūsli un var paasināt jau tā pastiprināto vajadzību bieži urinēt.

Ja ārstniecības augu izmantošana nav palīdzējusi četrās līdz desmit dienās, noteikti jāiet pie sava ģimenes ārsta vai urologa, kuri nozīmēs analīzes, izmeklējumus un atkarībā no urīnā atrastajām baktērijām izrakstīs piemērotāko medikamentu. Atkarībā no infekcijas smaguma zāles jālieto no 3 līdz pat 14 dienām. Lai gan slimības simptomi parasti izzūd jau pēc pāris dienām, pārtraukt ārstēšanos ir liela kļūda, jo šādi infekcija līdz galam netiek likvidēta. Parasti, ja ievēro ārsta norādījumus, urīnizvadsistēmas infekcijas pāriet bez sarežģījumiem.

Akūtu iekaisumu svarīgi izārstēt līdz galam, lai neiegūtu hronisku formu. Tad ar ārstniecības augu tēju vai pastas lietošanu nepietiks un vajadzēs dzert arī ģimenes ārsta vai urologa izrakstītās antibiotikas.

Pazīmes, kas visbiežāk liecina par urīnceļu infekciju

  • Pastāvīga vēlme urinēt.
  • Dedzinoša sajūta urinējot.
  • Neliela daudzuma bieža urinēšana.
  • Spiediena sajūta vēdera lejasdaļā.
  • Drudzis ar nedaudz paaugstinātu temperatūru.
  • Sāpes vēdera vai muguras lejasdaļā, vai sānos.
  • Vai zināji?

    • Sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks un platāks nekā vīriešiem, maksts un anālā atvere atrodas ļoti tuvu, tāpēc baktērijas vieglāk iekļūst urīnpūslī un arī augstāk – nierēs.
    • Urīnceļu infekcijas bieži attīstās pēc seksuālajām attiecībām, retāk – pēc pārslimotām bakteriālām vai vīrusa infekcijām, piemēram, angīnas, bakteriālām ādas saslimšanām.
    • Sievietēm pēc menopauzes urīnceļu gļotāda kļūst plānāka, neelastīgāka, tāpēc tā ir uzņēmīgāka pret baktērijām un iekaisumiem.
    • Avots: Benu.lv