Nespējot izārstēt iesnas 3-4 nedēļu laikā, nevajadzētu domāt, ka tās kādu dienu pazudīs pašas no sevis. «Ielaistu iesnu radītās problēmas ir viens no biežākajiem otolaringologa apmeklējuma iemesliem,» skaidro AS «Veselības centru apvienība» ārste Jekaterina Kondratiško, uzsverot, ka ne katrs ģimenes ārsts var noteikt precīzu diagnozi, vai pacients sirgst ar kādas slimības izraisītu blakusparādību - iesnām vai cieš no alerģiskām vai hroniskām iesnām. Ārste norāda uz četriem visbiežākajiem iemesliem, kādēļ nereti ārstēšana nepadodas.

Iesnas, lai gan šķiet, ka tā ir saslimšana, kurai tiek pievērsts pavisam maz uzmanības, var izrādīties gana nepatīkama saslimšana, kur bez speciālista padoma neiztikt. Ja iesnas ir saaukstēšanās vai vīrusa infekcijas rezultāts, vieglākajā formā tām vajadzētu pazust apmēram nedēļas laikā. «Ja tās ilgst 3-4 nedēļas, bet pacients turpina nodarboties ar pašārstēšanos, kas nesniedz vēlamo rezultātu, tad mēs varam runāt par akūtām iesnām,» norāda AS «Veselības centru apvienība» ārste otolaringoloģe Jekaterina Kondratiško. Ārstes ikdienas novērojumi liecina, ka ģimenes ārsts ne vienmēr var noteikt pareizo diagnozi iesnu gadījumā. Ir pacienti, kuriem iesnas ir kādas hroniskas saslimšanas izpausmes, var būt arī alerģiskas vai hroniskas iesnas. Vairumā gadījumu tās ir ārstējamas, ja vien pacients dodas pie speciālista un ir gatavs rast risinājumu.

Jekaterina Kondratiško norāda uz četrām būtiskākajām problēmām, kas tiek pieļautas iesnu ārstēšanā.

Pirmkārt, 2/3 gadījumu vīrusa iesnas nevajag ārstēt ar antibiotikām, jo vēlamā rezultāta nebūs.

Otrkārt, nereti pacients, kuru bieži nomoka iesnas, pat nevar iedomāties, ka viņa deguna blakusdobums labi nesavienojas ar deguna dobumu. Proti, deguna blakusdobuma atveres, caur kurām tās savienojas ar deguna dobumu, ir pārāk šauras.

Tādējādi pat vieglu iesnu gadījumā atveres tiek nosprostotas un dobumā uzkrājas sekrēts, kas izraisa iekaisumu.

FOTO: PantherMedia/ScanPix

Šādas sarežģītas problēmas noteikti var atklāt tikai speciālists, kas nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs uz rentgenu vai endoskopiju. Jekaterina Kondratiško norāda, ka, atklājot anatomisku pataloģiju, ārsti visbiežāk ieteiks veikt deguna starpsienas iztaisnošanas operāciju, jo tas ir vienīgais risinājums, kā izvairīties no līdzīgām problēmām nākotnē. Izliektu starpsienu, palielinātas gliemežnīcas vai adenoīdus ārstēt ar zālēm nevar, jo cēlonis ir iedzimtība vai dzīves laikā gūta trauma. «Katram trešajam ir izliekta deguna starpsiena, bet ne katrs to izjūt kā problēmu, jo organisms pielāgojas. Diemžēl, palielinoties vecumam, kad ir tendence pieaugt svaram, mainās ķermenis un anatomiskais defekts var sākt traucēt. Operāciju mēs iesakām veikt arī tajos gadījumos, kad šo slimību var klasificēt kā arodslimību. Nereti tas ir vienīgais risinājums arī bērniem, kam ir palielināti aizdegunes adenoīdi, jo tas ir būtiski, lai bērnam augtu un pareizi veidotos seja un nepasliktinātos dzirde,» skaidro ārste. Operācijas, kas risina augstākminētās problēmas, tiek veiktas dienas stacionārā, un pacients jau pēcpusdienā var doties mājās.

Treškārt, ārste uzskata, ka noteikti

jāveicina lieko šķidruma uzkrājumu izvadīšana no blakusdobumiem.

To var darīt ar noteiktu medikamentu palīdzību, kuri šķidrina sekrētu. Vislabāk būtu, ja sekrētam neļautu sabiezēt deguna dobumā. Daktere Kondratiško skaidro, ka deguna skalošanu var veikt arī mājas apstākļos, izmantojot sālsūdeni, tomēr aicina būt uzmanīgiem, jo ne katrs to var veikt pats. «Ieteicams ir jūras ūdens noteiktā temperatūrā, un būs nepieciešama skalošanas ierīce. Rīkojoties nepareizi, var sanākt lielāks ļaunums, tāpēc būtu labi šo procedūru uzticēt medmāsai,» iesaka otolaringoloģe.

Ceturtkārt, ir maldīgi domāt, ka bezrecepšu medikamenti ārstē iesnas. Tie vairumā gadījumu var atbrīvot elpceļus,

veikt mitrināšanas funkciju, bet ne ilgāk kā septiņas dienas.

Ja iesnas šajā laika periodā nepāriet, noteikti jādodas pie ārsta.