«Tā rīta dzestrumu Rīgas autoostā, kur ar rītausmu ierados no Ventspils, atminos skaidri. Steidzos aši uz Kalniņa ielu, kur tavs tētis bija visu nakti nostāvējis rindā man pēc zābakiem,» stāsta mamma, kad jautāju, vai pazīst vārdu «Elegants». «Un tad jūs abi tos zābakus sev dabūjāt – bija tā vērts?» jautāju es. «Ne mēs, bet es! Turklāt vēl divus pārus – izejamos un ikdienā ko triekt,» lepni stāsta mamma. «Tie glaunie bija ar sasienamiem pušķīšiem aizmugurē un kā uzlieti mūsu garajām kājām. Bet, jā, nezinu, vai pie vainas bija tie tēta nestie laši (viņš bija jūrnieks - red.), vai mums nospīdēja, bet todien mans sapnis piepildījās!» Klausos mammu telefona klausulē un smaidu. Šī padomju romantika ir visīstākā atzīšanās mīlestībā – visu nakti pēc zābakiem savai dāmai. Kas bija šī vieta, kuras nosaukumu zināja visa Latvija? Kā šim apavu ateljē izdevās izdzīvot visu šo laiku un kas ir tas, ar ko mums būtu jālepojas?

Pirmsākums: ANNO 1968

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Apavu darbnīcas jeb, kā tolaik modē bija teikt, «ateljē» dzimšanas brīdis ir 1968.gada marts, kad vienkopus sapulcējās tolaik meistarīgākie apavu meistari - kurpnieki, virsu šuvēji, piegriezēji, modelētāji. Tad apavu ateljē kā uzņēmumu dibināja uz apvienības «Rīgas apavi» pamata.

«Veidojot jaunu komandu ar nosaukumu «Elegants», tika izvirzīts mērķis izgatavot modernus, kvalitatīvus, ērtus apavus, kuri apmierinātu visprasīgākā klienta vēlmes. Lai to realizētu, darbs bija jāveic ar augstu atbildības izjūtu, profesionālu attieksmi un degsmi, pilnībā realizējot modelētāja un klienta vēlmes,» vēsture aprakstīta uzņēmuma mājaslapā.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Kā stāsta tagadējā veikala vadītāja Inese, mērķis nemaz nebija tik utopisks, ko rādījuši arī strauji augošie rezultāti: «Mērķis tika sasniegts, un

pieprasījums pēc ražotajiem apaviem auga ne pa dienām, bet pa stundām!

Drīz vien apavu pieprasījums pārsniedza piedāvājumu teju 10 reizes!»

«..izgatavotie apavi pārspēj labākos ārzemju paraugus. Tautu tautas bariem dodas pēc «Eleganta» apaviem,» 1968. gadā raksta «Padomju Jaunatne».

Kur tad sākotnēji atradās šis ateljē? «Pirmā vieta, kur tika atvērts apavu salons, bija Gagarina (šodien Ropažu ielas) un Palmu ielas stūris. Tomēr negaidīti lielais pieprasījums drīz vien lika uzņēmumam meklēt plašākas telpas.

Skatīties video
Apavu ateljē "Elegants" kurpnieku darbnīca

400 kvadrātmetri, 50 darbinieki, 800 pāri mēnesī!

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

1973. gads ir ļoti īpašs gads, jo tika atvērts slēgtais cehs tolaik Ļeņina, tagad Brīvības ielā 356a. Tomēr tici vai ne, bet arī te drīz vien telpas likās par šauru. «Pateicoties Sadzīves pakalpojumu ministrijai, tika piešķirtas telpas salonam un darbnīcai Krišjāņa Barona ielā 8 un 10, namu pirmajos stāvos – aptuveni 400 kvadrātmetru platībā. Tas ir te, kur pašlaik esam, un tā arī nekad «Elegants» vairs nav mainījis adresi,» par vietu, kur ateljē mājo jau 45 gadus, stāsta veikala vadītāja Inese.

Tas bija apavu darbnīcas uzplaukuma laiks, jo tika atlasīta patiesi izcila un profesionāla amatnieku komanda. Labākie no labākajiem!

«Darbinieku skaits ap 1980. gadu sasniedza piecdesmit un izgatavoto apavu skaits - līdz 800 pāriem mēnesī,» minēts uzņēmuma mājaslapā. Turklāt tagad tapa jau ne tikai individuālie pasūtījumi vien, bet arī apavi, kuri tika izgatavoti pārdošanai veikalā. Divreiz gadā tika gatavotas pavasara-vasaras un rudens-ziemas apavu kolekcijas - tāpat kā tas notiek mūsdienās.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Bet kādi tad bija noteikumi - kas bija atbildīgs par apavu dizainu, modeļiem? «Apavu kolekciju apstiprināja mākslinieciskā padome, kas bija no «Rīgas modeļu nama», sadzīves pakalpojumu biedrības un arī kombināta «Rīgas apavi».

Apavu iesniegtos paraugus vērtēja pēc 10 punktu skalas. Visi, kas ieguva mazāk par 7-8 punktiem, ražošanā laisti netika

, « stāsta Inese.

Izdevumā «Padomju Jaunatne» (1970.g.) aprakstītas kādas lasītājas domas un vēlmes par «Eleganta» tolaiku piedāvājumu: «Gan es, gan mani paziņas, kam palaimējās, visi ir apmierināti. Ateljē «Elegants» guvis pelnītu atzinību. Rodas vēlēšanās, lai sevišķi grezno apavu ateljē «Elegants» nebūtu vienīgais elegantais ateljē un lai arī pārējos varētu pasūtīt labus, modernus ikdienas apavus.»

Bet 1973. gadā cilvēki sāk sūdzēties par kosmiskajām rindām. «Rīgas apavu ateljē «Elegants» durvis ir tikpat kā neaizsniedzamas, jo pasūtītāju, kas vēlas modernās platformu kurpes, sarodas rindu rindām, kuras nav iespējams izstāvēt,» izdevumā «Padomju Jaunatne» savā pieredzē dalās kāds lasītājs.

84 Foto
"Elegants" apavu salons un darbnīca

Uzņēmuma pašu radītie meistari. Idejas no jūrnieku žurnāliem

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

«Eleganta» darbība un attīstība strauji ritēja uz priekšu - atkal jau bija nepieciešamība pēc jaunām darba rokām. Gaiša doma radās galvā tam, kas izlēma sadarboties ar arodskolu, kur tika mācīts kurpnieka amats.

Tā ateljē varēja sev atlasīt potenciālākos meistarus un dot iespēju puišiem tolaik prestižajā apavu darbnīcā iziet praksi.

Interesanti, ka starp šiem censoņiem bijis arī Raimonds Burakēvičs, kurš vēlāk turpināja apavu darbnīcas/salona tradīcijas.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

«Informāciju

par pasaules modes tendencēm smēlāmies no žurnāliem, kurus piegādāja jūrnieki.

Materiālus iegādājāmies no ādu rūpnīcas «Kosmoss» laboratorijas, kur tika izgatavotas kvalitatīvas un modernas virsādas, jo rūpnīca sadarbojās ar Vācijas ādu ražotājiem. Liestes un papēžus izgatavojām paši, un pavairošanai tos nodevām liestu un papēžu rūpnīcai «Centība»,» rakstīts uzņēmuma mājas lapā.

1989. gadā «Elegants» sāk sniegt arī remonta pakalpojumus, kas turpinās arī mūsdienās.

«Pirmās kategorijas ateljē «Elegants» apaviem reklāma nav vajadzīga. Par to pieprasījumu liecina milzīgā rinda» pie ateljē durvīm, raksta «Padomju Jaunatne» 1989. gadā.

Skatīties video
Apavu ateljē "Elegants" kurpnieku darbnīca

Deviņdesmito krīze, cīņa pret ķīniešu viendienīšiem

FOTO: Jānis Škapars, TVNET

Un tad sākās trakie deviņdesmitie... Tirgus dzelzs vārti atvērās, un Latvijā ieplūda citu valsts ražotie apavi un brīnumi, kurus pat grūti nosaukt par apaviem. Šī tirgus situācija arī, protams, ietekmēja «Eleganta» darbību - nevarēja atļauties tik lielus ražošanas apjomus, īpaši individuālo pasūtījumu ziņā. Arī cenas nācās nolaist.

«Ne visi jaunu apavu tīkotāji zina, ka apavu ateljē «Elegants» tikpat elegantos un kvalitatīvos izstrādājumus pārdod par ļoti pieņemamām cenām ateljē telpās K.Barona un A Kalniņa ielas stūrī,» avīzē «Iepirkšanās Vēstis» (1992.g.) raksta kāds lasītājs.

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Toties nav melnā bez baltā, tirgus bija atvērts jaunām idejām un iespējām iegādāties virsādas u.c. ražošanas materiālus pat no Itālijas. Un, pat ja Ķīna vai Vjetnama mina sāpīgi uz papēžiem, slavenais apavu ateljē palika ar taisnu muguru, turpinot būt īpaši un izgatavot individuālos pasūtījumus vai apmierinot klientus ar nestandarta kāju izmēriem.

«Elegants ir un paliek elegants! Ateljē Elegants vienmēr veidojuši nestandarta kurpes, zābakus, tajā strādā lēni un labi, ar garantiju — tiešā un pārnestā nozīmē,» raksta laikraksts «Diena» 1991. gadā.

84 Foto
"Elegants" apavu salons un darbnīca

Grūts lēmums vai klusums pirms vētras? Pārtrauc darbību, bet atdzimst...

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

«2007. gadā apavu izgatavošana tiek pārtraukta pilnīgi.

Trūkst kvalificētu meistaru, bet sarežģītās tirgus situācijas dēļ atlikušajiem amatniekiem nav iespējams samaksāt meistara kvalifikācijai atbilstošu algu.

Tāpēc tiek pieņemts grūts lēmums pārtraukt ražošanu,» rakstīts mājaslapā.

Tomēr pauze un radošā krīze nav ilga - jau pēc četriem gadiem tiek vērtas «Elegants» apavu salona durvis un tiek iedarbinātas arī pašu mašīnas, lai turpinātu Latvijā radīt pašu apavus!

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

«Turpinām attīstīties un nākotnē raugāmies pozitīvi. Ir daudz izaicinājumu, bet mūsu spēks ir kolektīvā, kurā ir cilvēki, kas zina, kā izgatavojami apavi, lai tie būtu ērti un izturīgi. Attīstāmies, galveno uzsvaru liekot uz apavu kvalitātes pilnveidošanu. Īpašu uzmanību pievēršam apavu iekšējiem materiāliem, kuri ir kontaktā ar kāju vai atrodas starp oderi un virsādu, pēc iespējas cenšoties atteikties no visiem sintētiskajiem materiāliem (īpaši porolona un tam līdzīgajiem), lai nodrošinātu ērtu apavu valkāšanu un maksimāli samazinātu kāju svīšanu,» par saviem apaviem stāsta veikala vadītāja.

Skatīties video
Apavu ateljē "Elegants" kurpnieku darbnīca

Ko es par to domāju?

FOTO: Jānis Škapars/TVNET

Ciemojoties «Eleganta» apavu ateljē un klausoties stāstus par to, kā te viss bijis, patiešām saproti, ka šobrīd stāvi dzīvā vēsturē. Pajautā, kurš gan no mūsu un vecāku paaudzes nezina, kas ir šī zīmola apavi? Iespējams, tonakt mans tētis stāvēja līdzās kādam no lasītājiem vai jūsu tuviniekiem, kuri tikpat kāri un pacietīgi gaidīja iespēju šos apavus pasūtīt. Jā, tas nav kā šodien - daži klikšķi un pasūtījums sāk formēties vai ieej veikalā un paņem vēlamā modeļa pareizo izmēru.

Tas bija pavisam kas cits - tas, kas nāk ar gaidīšanu, - kā vēsta mūsu paruna.

Šodien apavu salons turpina aktīvi darboties, radīt jaunus apavu modeļus un dizainus. Te arī ir atbilde par veikalā esošajām cenām - ja garos ādas zābakus es vēl pirktu par tādu cenu, tad kurpēm cena 200 eiro mani samulsina. Izrādās, ka šī cena nozīmē, ka šis apavu modelis tiks uztaisīts no nulles tieši tavai pēdiņai piemēroti. Tev ērtākais izliekums, tev tīkamākā aizdare un, iespējams, cits papēdītis visu kopskatu šai kurpei maina. Tas ir personificēts darbs tavai kājai - tikai tavai, tātad unikāls roku darbs. Jā, kopš to apzinājos, es sāku uz šiem cipariem skatīties pavisam citādi. Apavu izgatavošanas laiks - līdz mēnesim. Vai salons ir atvērts arī trakām idejām - piemēram, gribu iekāpt tējas tasītē un staigāt pa ielu? Jā, protams, tad šiem apaviem ir cita cena, bet viss ir iespējams!

Kopš runājos salonā, nāk daudzi cilvēki taisīt un pārtaisīt savus apavus, somas, jostas. Starp citu, pirms izmet, tavuprāt, neveiksmīgi iegādātu apavu modeli - tie spiež, ir par lielu, brāķis bija aizdare vai tev tomēr neiet ciet garā zābaka rāvējslēdzējs, atnes to aplūkot meistaram. Iespējams, tu tiem dāvāsi otru dzīvi!

84 Foto
"Elegants" apavu salons un darbnīca