Ir daudz anekdošu par vīriem, kuri melo sievām, taču zinātnieki secinājuši, ka patiesībā sievietes melos ir daudz vieglāk pieķert.

Nepētot ķermeņa valodu, zinātnieki secinājuši, ka melojot sievietes sarunā izmanto daudz vairāk vārdu, tostarp tādus vārdus kā «iespējams» un «varbūt», kas liecina par nekonkrētību, kā arī daudz vairāk pirmās personas vietniekvārdu nekā situācijās, kad stāsta patiesību.

Savukārt vīriešiem atšķirība ir knapi pamanāma, jo viņi parasti jebkurā gadījumā izsakās īsi.

Izgudrotas daudzas metodes, kā noteikt melus, piemēram, melu detektori un videokameras, kas automātiski piefiksē vissīkākās izmaiņas cilvēku sejās. Taču mazāk pētīti ir tieši vārdi, un secinājumi šajā jomā ir pretrunīgi.

Ir lingvisti, kas apgalvo, ka meļi runā garākos teikumos, bet citi secinājuši, ka cilvēki, kas melo, tiecas būt konkrēti.

Arī pētījumi liecina, ka meļi var mēģināt distancēties no savas divkosības,

retāk lietojot vārdus «es» un «man» un dodot priekšroku nākotnes laikam, nevis pagātnei.

Lai rastu skaidrību, ASV Ņūdžersijas štata Kornela Universitātes pētnieki izstrādāja viedtālruņu aplikāciju, kas uzdod lietotājam jautājumu, vai viņi melo un kādēļ, pirms nosūta teksta ziņas. Sākotnējie secinājumi, kas publiskoti tīmekļa vietnē «Arxiv», liecina, ka melojot cilvēks lieto vārdus citādākā veidā, nekā stāstot patiesību. Taču nepieciešams diezgan liels viena cilvēka rakstīto tekstu apjoms, lai varētu mēģināt noteikt, kad viņš melo.

Pētnieki izanalizēja 1703 sarakstes, no kurām 351 saturēja vismaz vienus melus. Viņi secināja, ka melīgs vēstījums satur vidēji 8,2 vārdus, bet patiess - 7,4.

Meļi arī nelabprāt runā par sevi un citiem cilvēkiem. Viņi lieto par 27% mazāk vietniekvārdu, kas orientēti uz sevi, un par 11% mazāk vietniekvārdu, kas orientēti uz citiem cilvēkiem.

Meļi arī divreiz biežāk lieto izvairīgas frāzes.

Sadalot datus pa vecumu un dzimumu kategorijām, izkristalizējās, ka vīrieši gan stāstot patiesību, gan melojot raksta vienlīdz īsi. Vienīgie vārdi, kas liecina par to, ka vīrietis melo, ir «iespējams» un «protams».

Sievietes savukārt melojot lieto vidēji 9,2 vārdus, bet stāstot patiesību - 8 vārdus.

Sievietes melos arī biežāk lieto vārdus «es», «es esmu» un «pamēģināt».

«Sievietēm raksturīgi daudz biežāk nekā vīriešiem lietot vārdus, kas norāda uz meliem. Tas varētu nozīmēt, ka vīriešiem nav tik daudz lingvistisku repliku meliem kā sievietēm un, izmantojot lingvistiku, lai pamanītu melus, sievietēm šie vārdi-indikatori būtu jāpēta rūpīgāk nekā vīriešiem,» raksta pētnieki.