Diriģents, aktrises Rēzijas Kalniņas vīrs Ainārs Rubiķis vienmēr intervijās uzsvēris, cik ļoti mīl savu sievu un ka Rēzija ir viņa labākais draugs, arī māte, tēvs, brālis vienā personā, bet vienmēr neskaidrs palicis jautājums par šīs mīlestības pilnās savienības turpinājumu.

«Tas ir ļoti intīms jautājums, tāpēc teikšu tev tā - ir lietas dzīvē, ko iespējams mainīt.

Un, ja Dievs dos, mēs to arī mainīsim.

Bet ir lietas, ko dzīvē nevaram mainīt. Tomēr uzsveru, ka ģimene nav tikai vīrs, sieva un bērni. Pirmkārt, ģimene ir Svētais Sakraments, Dievs, kas valda starp vīrieti un sievieti. Tikai pateicoties Rēzijai, sapratu, ko īstenībā nozīmē vārdi - Dievs ir mīlestība. Redzi, sievietes uzdevums ir sargāt ģimenes pavardu, bet nekur nav teikts, ka obligāti jārada pēcnācēji.

Brīnišķīgi, ja ģimenē ir bērni, bet nav nekādas traģēdijas, ja viņu nav.

Starp citu, mūsu ģimenē ir trīs bērni - Rumi, Umka un Mikijs. Viņi ir mūsu ģimene, un tas nekas, ka četrkājaini, ar asti un nerunā, bet mēs par viņiem rūpējamies gluži kā par bērniem,» intervijā žurnālam «Ieva» runā diriģents Ainārs Rubiķis.

Rēzija kādā intervijā teica, ka sieviete vīrieti ved vai nu uz debesīm, vai elli. Kur tiek vests vīrs? Ainārs atbild: «Es kāpju uz debesīm. Man laikam jābūt pirmajam, kas Rēzijai uzcels pieminekli gan attiecību, gan profesionālā ziņā. Kad Rēzija uz trim gadiem atstāja savu karjeru un devās man līdzi uz Novosibirsku, daudzi smējās. Viņa esot dekabrista sieva. Taču es redzēju, cik radošam cilvēkam grūti apstādināt pašam sevi. Piedzīvojām arī grūtus brīžus, kad sapratām - radošā enerģija jāliek lietā, citādi tā iedragā mūsu attiecības. Bet man prieks, ka vismaz Rēzija pirmoreiz pēc divdesmit pieciem gadiem nemitīga darba beidzot atpūtās.»

Pilnu interviju lasi šīs nedēļas izdevumā «IEVA»!