Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) veiktajā pētījumā «Sabiedrības attieksme pret auto vadīšanu reibumā» noskaidrots, ka kopumā Latvijā valda noraidoša attieksme pret braukšanu dzērumā – 90% aptaujāto to uzskata par nosodāmu rīcību. Viņi pie stūres nesēstos arī tādos gadījumos, ja būtu noteikti jānokļūst mājās vai jādodas palīdzēt kādam tuviniekam. Tomēr katrs desmitais respondents atzina savu vienaldzīgo attieksmi pret tiem līdzcilvēkiem, kuri izlēmuši vadīt transportlīdzekli reibumā.

Biežāk braukšanu dzērumā par nepieļaujamu uzskata sievietes un vecāka gada gājuma cilvēki, turklāt izteikti atbildīgāki ir vidzemnieki. Savukārt retāk braukšanu reibumā nosoda gados jaunāki vīrieši, kuri nāk no Zemgales un Latgales.

Šā gada maijā, aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, tika noskaidrots, ka 18% no autovadītājiem atzīst, ka paši ir vismaz reizi vadījuši automašīnu ar vairāk nekā oficiāli atļautajām 0,5 promilēm, bet lielākā daļa no braucējiem (80%) apliecina, ka ir bijuši apzinīgi un nav sēdušies pie stūres dzērumā. Bezatbildīgākie autovadītāji pārsvarā ir vīrieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri visbiežāk dzīvo Latgalē.

«Saliekot kopā visus pētījumu datus, sanāk, ka teju katrs ceturtais iedzīvotājs tomēr pieļauj iespēju, ka nelielā alkohola reibumā nepieciešamības gadījumā viņš tomēr sēstos pie auto stūres. Tas vedina domāt, ka joprojām ir liela daļa sabiedrības, kas šādā rīcībā nesaskata risku ne sev, ne citiem satiksmes dalībniekiem,» pētījuma rezultātus skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Viņš arī uzsver, ka būtiski pievērst uzmanību tam, ka gados jaunākajiem cilvēkiem ir vienaldzīgāka attieksme pret braukšanu dzērumā.

Skatīties video
“Dusmīgs, toties dzīvs!” Pielīmē draugu pie sola

Aptauja arī rāda, ka katrs trešais respondents pēdējo piecu gadu laikā ir atturējis kādu iedzērušu autovadītāju no braukšanas dzērumā. «Mēs, protams, nevaram precīzi izrēķināt, cik reālu cilvēku dzīvību stāv aiz šiem skaitļiem. Vien varam pateikties atbildīgajiem, kuri rūpējas par radiniekiem, draugiem un citiem līdzcilvēkiem,» tā A.Kaktiņš.

Pēc iedzīvotāju domām visefektīvāk no sēšanās pie stūres dzērumā spētu atturēt bargāki sodi – to apstiprina 32% iedzīvotāju, kā arī pastiprināta policijas kontrole – tā domā 27% respondentu.

Infografika

«Lai gan ar katru gadu arvien mazāk autovadītāju izvēlas sēsties pie stūres dzērumā, vēl aizvien ir autovadītāji, kuri nolemj vadīt automašīnu pat pēc vairākām izdzertām alkohola glāzēm, tādējādi apdraudot sevi un citus. Līdzcilvēki ir vieni no tiem, kuru spēkos ir īstajā brīdī apturēt karstgalvjus no, iespējams, viņu lielākās kļūdas dzīvē. Arī jaunākie apkopotie statistikas dati liecina, ka mums ir, kur augt! Šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar pērno gadu, ir par 21% pieaudzis reibumā izdarīto avāriju skaits. Ja pērn šajā laikā reģistrētas 237 šādas avārijas, tad šī gada pirmajos mēnešos šādu avāriju skaits pieaudzis līdz 288. Bet priecē fakts, ka bojā gājušo un ievainoto cilvēku skaits gadu no gada samazinās. Vēlos aicināt visus Latvijas iedzīvotājus neļaut draugiem, radiem, paziņām vadīt auto pēc alkohola lietošanas ne tikai Jāņu brīvdienās, bet arī jebkurā citā gada dienā,» norāda CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Skatīties video
“Dusmīgs, toties dzīvs!” Cīņa pret dzērājšoferiem reģionos

Lai mudinātu cilvēkus uzņemties atbildību - pašam reibumā nebraukt un neļaut to darīt citiem, CSDD jau piekto gadu organizē kampaņu «Dusmīgs, toties dzīvs!». Šogad kampaņā ir iesaistījušies Latvijā pazīstami mūziķi, aktieri, dīdžeji un citi viedokļu līderi, kuri aicina savus novadniekus lustīgi svinēt, bet vienlaikus arī atturēt jebkuru iereibušu cilvēku no sēšanās pie stūres reibumā. Tāpat CSDD sabiedrībai ar video klipa palīdzību rāda jaunus paņēmienus, kā neļaut draugiem sēsties iedzērušiem pie auto stūres.

*CSDD 2017.gada maijā veiktais pētījums «Sabiedrības attieksme pret automašīnas vadīšanu alkohola reibumā» sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru «SKDS». Pētījumā aptaujāti 1004 iedzīvotāji, izmantojot tiešo intervijas metodi respondentu dzīvesvietā.