«Māmiņa ar savu pusotrgadnieku stāv Centrāltirgus sabiedriskā transporta pieturvietā un gaida trolejbusu. Apkārt esošie vīrieši gados kāri velk dūmu un izpūš to virsū tieši bērnam,» tādu stāstu «Tava balss» uzticēja kāda māmiņa, jautājot - vai tiešām neviens nekontrolē un nesoda tos, kas par spīti aizliegumam smēķēt sabiedriskās vietās to dara?

Pēc Rīgas pašvaldības policijas novērojumiem sabiedriskās vietās smēķētāji kļūst arvien apzinīgāki un arvien biežāk ievēro ierobežojumus. Vienlaikus gan jāsaka, ka konstatēto pārkāpumu skaits pieaug, taču tas skaidrojams nevis ar faktisko pārkāpumu skaita pieaugumu, bet gan ar to, ka sabiedrībā šādi pārkāpumi retāk tiek uzskatīti par normu. «Proti, ja kaimiņš smēķē kāpņu telpā, tad iedzīvotāji ar to vairs nesamierinās un ziņo policijai,» skaidro Rīgas pašvaldības policijas (RPP) galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis.

Likums paredz, ka pašlaik smēķētāji nedrīkst smēķēt nevienā tādā publiskā vietā, kur pret to iebilst apkārtējie.

Proti, uz ielas smēķēt nav aizliegts, bet tiklīdz pret to iebilst apkārtējie, ir jādodas tālāk no viņiem vai jānodzēš cigarete.

Tāpat jāpiebilst, ka ir vairākas vietas, kurās nedrīkst smēķēt neatkarīgi no tā, vai apkārtējie piekrīt vai nepiekrīt, - parki, skvēri, oficiālās peldvietas, sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, sporta pasākumi un koncerti (izņemot speciālas smēķēšanas zonas), kā arī kafejnīcās, restorānos un citās ēdināšanas iestādēs (izņemot āra terases, kurās ir speciāli ierādītas vietas smēķēšanai).

Un visbeidzot

aizliegts ir smēķēt grūtnieces klātbūtnē vai bērna klātbūtnē.

Visos šajos gadījumos, izņemot smēķēšanu bērna klātbūtnē, Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts viens soda mērs - naudas sods līdz 15 eiro.

Savukārt

smēķēšana bērna klātbūtnē klasificējama kā fiziska vardarbība pret bērnu, tādēļ par šādu pārkāpumu paredzēts bargāks sods.

Saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 172.2 pantu

par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu līdz septiņdesmit eiro.

Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai tās izdarījušas valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonas vai darbinieki, - piespriež naudas sodu no trīsdesmit pieciem līdz divsimt desmit eiro.

Savukārt Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 42.1 pants nosaka, ka

par smēķēšanas ierobežojumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu līdz piecpadsmit eiro. Pagājušajā gadā Rīgā RPP konstatējusi 214 šādus pārkāpumus.

Par smēķēšanu, ja to izdarījis nepilngadīgais, - izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu līdz piecpadsmit eiro. Pagājušajā gadā RPP Rīgā konstatējusi 544 šādus pārkāpumus.

Trīs galvenie virzieni policijas darbā šajā jomā

1) Patrulēšana un pārkāpēju pieķeršana, pašiem pamanot pārkāpumu. Lai gan liela daļa pārkāpumu tiek konstatēti tieši patrulēšanas laikā, tā šādu pārkāpumu konstatēšanai nav efektīvākā metode, jo policists zaļā vestē ir pamanāms jau pa gabalu.

2) Reaģēšana uz iedzīvotāju izsaukumiem. Šādā veidā pieturā smēķējošu personu pieķert neizdosies bieži, jo parasti līdz policijas ierašanās brīdim smēķētājs jau būs devies prom vai beidzis smēķēt, taču šādā veidā biežāk var pieķert tos, kuri smēķē kāpņu telpās.

3) Prevencija. Viena no galvenajām RPP prioritātēm ir bērnu drošība, tādēļ galvenais akcents tiek likts uz bērnu un jauniešu izglītošanu. Katru nedēļu RPP darbinieki Rīgas skolās novada aptuveni 100 teorētiskās nodarbības. Turklāt pēdējā laika tendences liecina, ka smēķēšana jauniešu vidū vairs neskaitās «stilīga» nodarbe atšķirībā no laika pirms pāris gadiem.

Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība?

Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!

Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai videomateriālus.

Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.