Cilvēki, kas cietuši, paslīdot uz nenotīrītiem trotuāriem vai lāstekai vai sniega blāķim uzkrītot uz galvas, var īpašniekus un apsaimniekotājus saukt pie atbildības civiltiesiskā ceļā vai caur tiesu, portālu TVNET informēja Rīgas domē.

Aukstajā laikā mediķiem esot darba pilnas rokas. Kāds uz trotuāra ir paslīdējis uz apledojuma un salauzis roku, kādam uz galvas uzkritusi lāsteka vai sniega blāķis. Bieži vien traumu iemesls ir nevis cilvēku nevērība, bet gan nolaidība no māju un teritoriju īpašnieku puses - bieži vien viņi neuzskata par nepieciešamu ievērot ne normatīvos aktus, ne elementārus drošības pasākumus, informēja Rīgas domē.

Tikmēr Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis Toms Sadovskis sarunā ar TVNET norādīja, ka šogad sniegs Rīgas ielās parādījās ļoti vēlu, tādēļ arī fiksēto pārkāpumu skaits ir neliels – šīs sezonas laikā sāktas 74 administratīvā pārkāpuma lietvedības par nenotīrītām ietvēm. No tām 39 sāktas pēdējo dažu dienu laikā. Savukārt 31 no šiem 74 gadījumiem lietvedības iesāktas par to, ka gājēji guvuši traumas, paslīdot uz nenotīrītas ietves.

«Viena problēma joprojām pastāv - kad uzkrīt pirmais sniegs, tam neviens nav gatavs. Tāpat neviens nav gatavs tad, kad sniegs uzkrīt pēc tam, kad kādu brīdi bijis atkusnis. Parasti tieši pirmās pāris puteņa dienas ir tās, kuru laikā ietves paliek nenotīrītas, tādēļ mēs aicinām namīpašniekus katras ziemas sezonas sākumā būt gataviem, nevis novilkt līdz pēdējam un tikai tad rīkoties,» sacīja Sadovskis.

Par negadījumiem netīrītu ietvju dēļ nekavējoties jāziņo konkrētai pilsētas rajona izpilddirekcijas administratīvajai inspekcijai vai pašvaldības policijai. Šo institūciju sastādīti protokoli var kalpot par pamatu iespējamai kompensācijas piedziņai tiesiskā ceļā. Juridiskas konsultācijas esot iespējams saņemt Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā, iepriekš piesakoties pa bezmaksas informatīvo tālruni 80000800.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem katram īpašniekam vai namu vai teritorijas apsaimniekotājam jāsaved jumti un trotuāri kārtībā. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietuši kājāmgājēji – pat tiesvedība. Rīgas domē norāda, ka jumtiem un trotuāriem jābūt sakoptiem, bet, ja to izdarīt nav iespējams, teritorija jānorobežo ar sarkanbaltu lenti, lai kājāmgājēji zinātu, ka šī vieta ir bīstama.

Pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošajos noteikumos teikts, ka nekustamā īpašuma un tam piegulošajā teritorijā esošo gājēju ietvju un publiskai lietošanai ierīkoto pagalmu celiņu tīrīšana un kaisīšana ar pretslīdes materiālu katru dienu jānodrošina līdz pulksten 8:00 rītā. Ja nepieciešams – visas dienas laikā, ja snigšana vēl turpinās. Aizliegts veidot sniega vaļņus tuvāk par 5 metriem no gājēju pārejām un krustojumiem, kā arī koku apdobēs.

Sadovskis gan atzīmēja, ka tagad nedaudz ir mainīti noteikumi attiecībā uz ietvju tīrīšanu – iepriekš bija jānotīra ietve līdz pat segumam, bet tagad galvenais ir notīrīt tā, lai ir droši pa ietvi pārvietoties.

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas grupas «Civinity» reģionālais vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs aģentūrai LETA gan norādījis: lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, kā arī stingrāks normatīvais regulējums par ietvju tīrīšanu ziemā.

Viņš skaidroja, ka ziemā no rītiem ietves bieži vien ir nelīdzenas, nevienmērīgi notīrītas. Daži posmi ir ideāli notīrīti līdz asfaltam, citi - tikai nokaisīti ar sāli, tādēļ gājējiem jābrien cauri šķidrai sniega putrai, bet vēl kādi nav tīrīti un kopti kopš sniega sezonas sākuma.

«Iespējams, viens no iemesliem šādai parādībai ir fakts, ka pašvaldību saistošie noteikumi ir diezgan vispārīgi. Tajos vienkārši minēts, ka ietvēm un pagalmu celiņiem jābūt notīrītiem līdz astoņiem rītā, obligāti nokaisītiem ar pretslīdes materiāliem, nedrīkst būt kupenas un sniega sanesumi, kā arī puteņa laikā sniega tīrīšana jānodrošina visas dienas garumā, taču, kā to panākt, ir apsaimniekotāja vai īpašnieka ziņā. Tad nu katrs tīra atbilstoši savai izpratnei un atbildības sajūtai,» skaidroja Valentinavičs.

Rīgas domē informē, ka īpašniekiem un apsaimniekotājiem jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no balkoniem, lodžijām, būvju jumtiem, jānolauž lāstekas, lai nepieļautu situācijas, kad sniegs var kādam uzkrist uz galvas. Jānorobežo bīstamās teritorijas, nepieciešamības gadījumā steidzami jāveic visi iespējamie drošības pasākumi sniega un ledus novākšanai no trotuāriem un jumtiem.

Sūdzēties par neizdarīgiem sētniekiem varot apsaimniekošanas uzņēmumā. Ja runa ir par daudzdzīvokļu namu, kas atrodas «Rīgas namu pārvaldnieka» pārvaldībā, tad iespējams ziņot, zvanot pa tālruni 9800, vai vēršoties teritoriālajā iecirknī. Ja runa ir par privātīpašniekiem vai īpašnieki nav zināmi – jāziņo Rīgas pašvaldības policijai, zvanot pa tālruni 110 var ar mobilās aplikācijas palīdzību.

Pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi paredz administratīvos sodus par savlaicīgu ietvju un ēku jumtu nenotīrīšanu. Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka, ka sods par nenotīrītu ietvi juridiskām personām var sasniegt pat 1400 eiro, bet privātpersonām līdz 350 eiro.

Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība? Tad ziņo par to!

Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!

Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai video materiālus.

Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.