«Nudien neieredzu tos suņus un viņu egoistiskos saimniekus, kuri nevar aiz saviem kakātājlopiem savākt! Vai tiešām visa pilsēta ir suņu kakātava?! Ratu riteņi ar suņu sū..., bērna zābaki ar suņu sū...!» raksta kāda sašutusi TVNET lasītāja. Lūdzām Rīgas pašvaldības policiju un Rīgas domi skaidrot situāciju saistībā ar dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpumiem galvaspilsētā.

Kā informē informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, suņa īpašnieka vai turētāja pienākums ir apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava dzīvnieka ekskrementus saskaņā ar 2006. gada 4. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.266 «Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai» 52.3.punktu.

Atkritumu apsaimniekošanas likumā suņu ekskrementi nav izdalīti kā atsevišķs atkritumu veids,

tādēļ tie pielīdzināmi mājsaimniecībā radītajiem sadzīves atkritumiem un tos var izmest jebkurā sadzīves atkritumu tvertnē. Tātad suņu ekskrementu savākšanai un izmešanai der jebkurš maisiņš un jebkura atkritumu urna. Specializētajām urnām vairāk jāpilda informatīva un atgādinājuma funkcija.

Pašlaik nav plānots uzstādīt jaunas specializētas urnas, jo tās tiek bojātas, bet klāt pievienotie maisiņi izzagti vai izmētāti pa teritoriju.

Pilsētas sakoptība ir atkarīga ne tikai no kārtību organizējošo un kontrolējošo institūciju aktivitātēm, bet no iedzīvotāju atbildības sajūtas, norāda Rīgas domē.

Rīgā var redzēt uzstādītas specializētas ekskrementu urnas, kā arī atgādinošas informācijas zīmes savākt aiz sava suņa Rīgas Austrumu izpilddirekcijas apsaimniekotajās teritorijās – Pļavniekos un Ķengaragā.

Kā skaidro Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā,

pienākums savākt aiz sava suņa ir suņa īpašniekam, tomēr, ja tas netiek darīts, ekskrementu savākšanu nodrošina teritorijas īpašnieks vai valdītājs,

daudzdzīvokļu namu apkārtnē mājas pārvaldnieks.

Pašvaldības institūcijas rīko informējošas akcijas, piemēram, Rīgas Austrumu izpilddirekcija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības policiju dalīja bezmaksas maisiņus suņu ekskrementu savākšanai, kā arī Rīgas Austrumu izpilddirekcija ir ierīkojusi ekskrementu savākšanai paredzētu maisiņu novietnes, lai suņu turētāji, pastaigājoties ar suņiem, tos varētu izmantot.

Kā portālam TVNET skaidro Rīgas pašvaldības policijas galvenais speciālists sabiedrisko attiecību jautājumos Toms Sadovskis, atsevišķa statistika par izkārnījumu nesavākšanu aiz sava mājdzīvnieka netiek apkopota, jo atbildība par šādu pārkāpumu paredzēta tajā pašā Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa pantā, kur paredzēta atbildība par citiem pārkāpumiem ar mājdzīvniekiem.

«Pagājušajā gadā par šo noteikumu neievērošanu sastādīti 287 protokoli

(29 no tiem par to, ka pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā). Lai gan tas ir vairāk nekā gadu iepriekš (2016. gadā), kad kopā bija 230 protokoli (no tiem 36 bija par atkārtotu pārkāpumu), kopumā tomēr gribētos teikt, ka suņu īpašnieku attieksme šajā jautājumā uzlabojas un arvien vairāk manāmi suņu īpašnieki, kuri aiz sava mīluļa savāc,» atzīst Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.

Pārkāpumu skaita pieaugums drīzāk skaidrojams ar to, ka Rīgas pašvaldības policija vairāk pievērš uzmanību šim pārkāpuma veidam.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 106. pants nosaka, ka

par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu fiziskajām personām no septiņiem līdz 350 eiro,

bet juridiskajām personām - no piecpadsmit līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, piespriež naudas sodu fiziskajām personām no piecpadsmit līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 491 «Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība» ar 2017.gada

1. janvārī ir stājusies spēkā obligātā suņu apzīmēšanas un reģistrēšanas prasība,

kas sniedz iespēju katram pārkāpumā iesaistītajam sunim, kas ir reģistrēts, noteikt tā īpašnieku. Tas ir vairojis dzīvnieku īpašnieku atbildības sajūtu, atzīst Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

Arī Rīgas domes speciālistu novērojumi liecina, ka suņu īpašnieki kļūst apzinīgāki un sakopj aiz saviem dzīvniekiem. Tātad gan sodīšana, gan plašsaziņas līdzekļu aktivitātes, gan normatīvais regulējums, gan līdzcilvēku aizrādījumi ir palīdzējuši situāciju uzlabot.

Esi pamanījis kaut ko neparastu? Varbūt pavisam ikdienišķu, bet kam būtu jāpievērš uzmanība? Tad ziņo par to!

Aicinām iedzīvotājus iesūtīt savus stāstus, situācijas un notikumus dzīves sadaļā «Tava balss» par dažādām piedzīvotām vai novērotām nejēdzībām, neizdarībām un izdarībām. Kopīgi aktualizēsim sabiedrībai svarīgus un arī ikdienišķus tematus, kas skar mūs visus!

Redakcija izskatīs visus iesūtītos materiālus un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar raksta autoru vai iesaistīsies situācijas risināšanā. Ziņu iesūtītāji aicināti īsi un konkrēti aprakstīt situāciju, kā arī pievienot fotogrāfijas vai video materiālus.

Sūti savu stāstu uz tavabalss@co.tvnet.lv.