Latvijā un pasaulē popularitāti iemantojuši krekliņi ar oriģināliem uzrakstiem vai attēliem. Spārnoti teicieni no tādiem Latvijas tautas dižgariem kā Rainis vai Aspazija, ikoniskais uzraksts RĪGA vai dažādi zvēru attēli. Taču laikmetā, kad visu ir tik viegli nokopēt un uzdot par savu, viltvārži nesnauž. Pavisam nejauši jūsu veidoto dizainu pēkšņi varat ieraudzīt kādā ārvalstu internetveikalā vai e-tirdzniecības vietnē. Tā gadījās arī latviešu zīmolam «Zvēru dārzs», kuri savu zīmēto attēlu sliktas kopijas ieraudzīja kādā slovāku portālā. Lūdzām uzņēmumu dalīties savā pieredzē un Patentu valdi skaidrot noteikumus, kas attiecas uz preču zīmju aizsardzību.

«Šī nav pirmā reize, kad kāds kopē, bet šī ir pirmā mums zināmā reize, kad kāds cenšas kopijas pārdot un pie tam kā savus oriģināldarbus.

Esam reģistrējuši preču zīmi Latvijā un sākuši arī reģistrāciju starptautiski, kas paredz aizsardzību šādos gadījumos,» stāsta zīmola «Zvēru dārzs» izveidotāja Kitija Role.

Viņas izveidotā zīmola kopijas janvārī parādījās kādā slovāku portālā, kur kāds mēģināja tās pārdot. Viņa norāda, ka uzņēmums sistemātiski veic monitoringu dažādās vietnēs, bet šo konkrēto gadījumu sociālajos tīklos uzgāja uzņēmuma sekotāja, kura dzīvo Čehijā.

«Nekavējoties sazinājāmies ar konkrēto portālu un pašu mākslinieku. Burtiski pēc mirkļa mūsu darbu kopijas bija izņemtas gan no portāla, gan mākslinieka paša Instagram konta,» stāsta Role. Tāpat viņa norāda, ka uzņēmums izdarījis visus sevi aizsargājošos «mājas darbus».

«Ar to, ka kopēs, ir jārēķinās, tas, protams, rada nepatīkamas sajūtas, bet tad der atcerēties, ka esam tie, kas radījuši un turpina radīt oriģinālus, kamēr citi prot tikai nokopēt. Un šajā konkrētajā situācijā lielu paldies varam teikt arī mūsu sekotājiem, kas paši vērsās pie šī slovāku portāla, iestājoties par taisnību,» atzīst «Zvēru dārza» pārstāve.

Kā skaidro Patentu valdes pārstāve Santa Lozda, preču zīme ir apzīmējums, kas palīdz atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citiem, veicinot to reputāciju, atpazīstamību, kā arī izplatīšanu tirgū. Neviena cita persona nevar izmantot reģistrētu preču zīmi bez tās īpašnieka atļaujas.

Jebkurš apzīmējums (logo), kad to sāk izmantot saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, var kļūt par preču zīmi.

Ik gadu Latvijā tiek saņemti vidēji ap 1500 preču zīmju pieteikumi, pieteikumu skaits arvien pieaug.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais preču zīmju pieteikumu skaits pērn pieaudzis par 26%, sasniedzot 3202 pieteikumus.

«Tas liecina, ka uzņēmēji arvien vairāk novērtē priekšrocības, ko sniedz intelektuālā īpašuma tiesību reģistrācija, iegūstot papildu drošību saviem produktiem un pakalpojumiem,» atzīmē Lozda.

Salīdzinājumā ar 2016. gadu nacionālajā procedūrā novērojams 21% preču zīmju pieteikumu pieaugums, sasniedzot 1798 pieteikumus.

2017. gadā aizsardzība tika piešķirta kopumā 2894 preču zīmēm, kas ir par 28% vairāk, salīdzinot ar 2016. gada datiem.

Daļa no 2017. gadā reģistrētajām preču zīmēm ir no 2016. gada pieteikumiem – preču zīmju reģistrācijas procedūra ir pilnībā pabeigta un pieteikuma iesniedzējs ir saņēmis apliecinājumu savām īpašumtiesībām uz konkrēto preču zīmi.

Pagājušā gada beigās Latvijas Republikā spēkā bija 25 215 preču zīmju reģistrācijas.

2016. gadā Latvijā tika ierosinātas 778 lietas, bet aizturēto preču skaits salīdzinājumā ar 2015. gadu ir kļuvis mazāks – 64432 preču vienības.

Patentu valdes darbības mērķis ir īstenot valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā, īpaši izgudrojumu, preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju tiesiskās aizsardzības jomā.